Dobeles Novadpētniecības muzejs
baltisuvi.ee

Šis ir viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem par Dobeles apbūvi, tādēļ piedāvājam ieskatu attēlos, kuros vēl fiksētas zudušās Dobeles muižas ēkas.
Visa muižas saimnieciskā darbība notikusi tagadējās rūpnīcas „Spodrība“ teritorijā pie Bērzes upes – te atradušās dzirnavas, kurās veikta malšana un vilnas vērpšana. Turpat pie dzirnavu ēkas atradies muižas stallis (vēlāk – „Spodrības“ mehāniskās darbnīcas un taras cehs), savukārt dzīvojamā ēka ( 20.gs. 20. un 30. gados – Dobeles pamatskola) ar citām mazākām saimniecības ēkām atradusies [...]Šis ir viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem par Dobeles apbūvi, tādēļ piedāvājam ieskatu attēlos, kuros vēl fiksētas zudušās Dobeles muižas ēkas.
Visa muižas saimnieciskā darbība notikusi tagadējās rūpnīcas „Spodrība“ teritorijā pie Bērzes upes – te atradušās dzirnavas, kurās veikta malšana un vilnas vērpšana. Turpat pie dzirnavu ēkas atradies muižas stallis (vēlāk – „Spodrības“ mehāniskās darbnīcas un taras cehs), savukārt dzīvojamā ēka ( 20.gs. 20. un 30. gados – Dobeles pamatskola) ar citām mazākām saimniecības ēkām atradusies vietā, kur šobrīd uzcelts Dabaszinātņu mācību centrs. Pamatskolā mācījās Dobeles latviešu bērni (Dobeles vācu kopienas bērni mācījās vācu ģimnāzijā Brīvības ielā 1, ēkā, ko mūsdienās pazīst kā "kara komisariātu"). Pēc tagadējās Dobeles Valsts ģimnāzijas ēkas uzcelšanas, bijušo pamatskolas ēku vairs neizmantoja. Diemžēl ēka netika apsaimniekota un novesta līdz grausta stāvoklim, līdz 1974. gadā nojaukta.
Ēka, kas līdz Dabaszinātņu mācību centra būvniecībai kā robeža nodalīja skolu teritoriju no "Spodrības" tāpat piederējusi muižas saimniecības kompleksam, vēlāk kalpojusi kā skolas internāts.
Savukārt stallim 1967. gadā tika uzbūvēts otrais stāvs un ēka pārveidota par rūpnīcas „Spodrība“ taras cehu. www.dobelesmuzejs.lv