No connection to Internet
Check your connection

Balvi Regional History Museum
baltisuvi.ee

Olen huvitatud Olen külastanud
Ava Google kaardirakendusesLisa parandus
Balvi
Regional
History
Museum
Vaatamisväärsus
Muuseum
Vaatamisväärsused
balvi
Balvi Regional History Museum
Balvi Regional History Museum

Balvi Regional History Museum

Kopeeri jagamislink

Balvu novada muzejs

4.5 (94 hinnangut)
Brīvības iela 46, Balvi, Balvu pilsēta, LV-4501, Latvia

Vaatamisväärsus, Muuseum

Esmaspäev, Pühapäev: suletud
Teisipäev, Kolmapäev, Neljapäev, Reede: 10:00 am – 5:00 pm
Laupäev: 11:00 am – 4:00 pm
Andmed Googlest
4.jūlijs - ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena
Holokausts Latvijā sākās līdz ar pirmajām nacistiskās Vācijas okupācijas dienām 1941.gada jūnijā. Balvos nacistiskais karaspēks ienāca 2.jūlijā, jūlijā arī notika ebreju pārvietošana uz dzeloņstiepļu iežogotu kvartālu pilsētā, ko sauca par Balvu geto.
Balvu ebreju nošaušana sākās 1941.gada augustā Balvu pagasta Celmenes mežā. Trīs cilvēki Balvos bija nošauti jau 1941.gada 12.jūlijā.
Pēc Balvu Dzimtsarakstu nodaļas arhīvā esošās “Miršanas aktu ierakstu grāmatas” (katram vienkārši [...]4.jūlijs - ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena
Holokausts Latvijā sākās līdz ar pirmajām nacistiskās Vācijas okupācijas dienām 1941.gada jūnijā. Balvos nacistiskais karaspēks ienāca 2.jūlijā, jūlijā arī notika ebreju pārvietošana uz dzeloņstiepļu iežogotu kvartālu pilsētā, ko sauca par Balvu geto.
Balvu ebreju nošaušana sākās 1941.gada augustā Balvu pagasta Celmenes mežā. Trīs cilvēki Balvos bija nošauti jau 1941.gada 12.jūlijā.
Pēc Balvu Dzimtsarakstu nodaļas arhīvā esošās “Miršanas aktu ierakstu grāmatas” (katram vienkārši ieraksts "miris"...), 1941.gada 9.augustā Celmenes mežā nogalināti 298 ebreji, tai skaitā 115 vīrieši, 182 sievietes, 112 bērni. Celmenē nošauti ne tikai Balvu ebreji, nogalināto cilvēku dzīves vietas uzrādītas arī Rīga, Daugavpils, Jelgava, Tukums, Lietuva.
Grupa Balvu ebreju, kuri mēģināja bēgt, ienākot nacistu karaspēkam, tika sagūstīti, vēlāk nošauti kopā ar Gulbenes ebrejiem. Dažiem Balvu ebrejiem izdevās izglābties šķērsojot frontes līniju.
Pēc vēsturnieka Aigara Urtāna pētījuma “Holokausts Latvijas provincē: Abrenes apriņķis”, Balvu mācītājs Andrejs Ābeltiņš sava dzīvokļa pagrabā Balvos slēpa četrus ebrejus - Judeli Grīnmanu, Zusmani Latvinski, Jankeli Soloveju un Prīmani Meijeru, no kuriem izglābties izdevās tikai J. Grīnmanam. Viņam A.Ābeltiņš iedeva zirgu, un J. Grīnmans slepus devās austrumu virzienā. Viņš veiksmīgi pārgāja frontes līniju, un glābšanās izdevās. Par pārējo trīs ebreju nogalināšanas apstākļiem informācijas nav. Balvu skolotāju Klāru Česnu, savās lauku mājās Bērzpils pagastā visus kara gadus slēpa un izglāba Pāvels Akulovs.
Pēc kara nošauto Balvu ebreju radinieki slepkavības vietā uzstādīja pieminekli ar uzrakstu krievu valodā “Mūžīga piemiņa mirušajiem Balvu ebreju iedzīvotājiem, vācu okupantu nošautajiem 1941.g. 9.augustā”.
Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena Latvijā saistīta ar 1941. gada 4. jūliju, kad nacistu okupācijas vara Rīgā nodedzināja Lielo Horālo sinagogu un vēl četras sinagogas.
https://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/4-julijs-ebreju-tautas-genocida-upuru-pieminas-diena muzejs.balvi.lv